Kontakti

Aktuālās izstādes

Lielā zāle

Lūk, kā šeitan dzīvo!

08.09.-30.09.2018.

“Lūk, kā šeitan dzīvo!” ir audiovizuālā izstāde un performance, ko veidojuši huligānisku atzinību guvušie mākslinieki – Kristans Brekte un Modris Svilāns, iedvesmojoties no pirms vairāk kā 200 gadiem tapušās nezināma latviešu mākslinieka amatiera gleznas ar tādu pašu nosaukumu.

Kristiana Brektes un Modra Svilāna audiovizuālās izstādes “Lūk, kā šeitan dzīvo!” pamatā ir 1813. gadā gleznotais eļļas mākslas darbs, kas, par spīti, amatieriskajām neveiklībām atainojumā, ir ievērības cienīgs ar to, ka tajā pirmoreiz atainota latviešu zemnieku sadzīves aina – pie kroga galda ar alus krūkām piesēduši latviešu zemnieki, tiem blakus sieva basām kājām, pie kājām nemākulīgi atainots suns.

Abi mākslinieki savā izstādē “Lūk, kā šeitan dzīvo!” izmanto amatiera gleznu kā parafrāzi par mūsdienu latviešu dzīves ainu un šī brīža sabiedrības noskaņojumu, eksponējot kinētisku skaņas objektu grupu, kas tapusi no dažādiem vidē atrastiem materiāliem. Izteiksmīgās un izmērā apjomīgās skulptūras tiks papildinātas ar neonā izgatavotiem simboliskiem tēliem un latvietim saprotamiem zīmju kodiem, kas savienoti ar gaismas partitūrām, reflektējot par to, kā latvietis dzīvo šodien un to, kas tad mūs īsti sagaida nākotnē.

 

Organizē: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”

Atbalsta: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Intro zāle

Rīgas pieraksts dzejā

08.09.-30.09.2018.

Izstādē “Rīgas pieraksts dzejā” pilsētas maršrutus ieskicē laikmeta un poētikas pieraksti no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, sasaistot dzejas vēsturi ar Rīgas ikdienas epizodēm no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Dažādo laikmetu dzejnieku darbos Rīga atklājas kā teritorija ar sarežģītu pagātni un plašu kultūrvēsturisku kontekstu. Vēstures līkloči, dzejnieku likteņi un attiecības ar laikabiedriem kļūst par daļu no galvaspilsētas, Latvijas kultūras dzīves centra motīvu.

“Rīgas pieraksts dzejā” ir asociatīvs ceļojums pilsētas vēsturē, izceļot četrus laika nogriežņus, kuros veidojās un attīstījās Latvijas valsts un jaunas mākslas tendences. Tas viss apskatāms četrās izstādes daļās, kas katra reprezentē pilsētu noteiktā vēstures periodā un atklāj kādu to redzējuši, un savā dzejā pierakstījuši, spilgtākie katra posma dzejas pārstāvji.

Savas pieturas izstādes maršrutā iezīmēs arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstrgupa “Orbīta”, kas veidojuši interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku darbiem. “Orbīta” savā audio-mehāniskajā objektā “piešķīrusi balsi” pazīstamākajam Rīgas apdzejotājam Aleksandram Čakam, savukārt Anna Salmane iedvesmojusies no savulaik aizliegtā Vizmas Belševicas dzejoļa “Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga” un Gunara Saliņa “Apmežosim Ņujorku” dzejas rindām. Viņa veidojusi personīgās izjūtās un pārdomās balstītus darbus par to, kā padomju laika cenzūras noskaņa pārmantota mūsdienu paaudzēs, kā arī par ilgām pēc dzimtās pilsētas – Rīgas.

Izstādes laikā būs iespēja iepazīties arī ar jauniem Rīgai veltītiem tekstiem, kā arī dzirdēt autoru lasījumus.

Izstādes “Rīgas pieraksts dzejā” veidotāji: Rakstniecības un Mūzikas muzeja eksperti Ieva Āva (“Pilsēta kā nenovēršama ideja”), Anita Smeltere (“Elektrizētā Rīga”), Krista Anna Belševica (“Sagūstītā Rīga”) un Marians Rižijs (“Slengs pilsētas ielās”), scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš.

Izstādes atbalstītāji: Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.