Kontakti

Aktuālās izstādes

Lielā zāle

Kolekcija

07.04.-18.06.2017.

Izstāde notiek sadarbībā ar Daugavpils Māla mākslas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Izstādē aplūkojami 118 autoru darbi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Izraēlas, Baltkrievijas, Luksemburgas, Čehijas, Polijas, Krievijas, Īrijas, Nīderlandes, Ukrainas, ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Indijas, Ungārijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Slovēnijas, Japānas, Austrijas, Serbijas, Gruzijas, Beļģijas, Ēģiptes un Vācijas. Ekspozīciju veido darbi, ko dāvinājuši paši mākslinieki, kā arī mākslas darbi, kas Starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši tepat Latvijā – Daugavpilī. Izstādi papildina arī Latvijas izcilā keramikas vecmeistara Pētera Martinsona (1931 – 2013) darbu izlase.

Biennāles programmas centrālie pasākumi norisinājās 2016. gada jūlija vidū un tika oficiāli atklāti ar starptautiskā keramikas konkursa “Martinsona balva” izstādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centra telpās. “Martinsona balvas” izstādei tika saņemti 298 izcili pieteikumi no 44 valstu māksliniekiem. Starptautiskā žūrija, dalībai izstādē atlasīja 26 Latvijas mākslinieku un 110 ārvalstu mākslinieku darbus.

Biennāles žūrijas loceklis, izdevējs, Eiropā pazīstamākā keramikas žurnāla “Neue keramik / New ceramics” galvenais redaktors Bernds Fankuhe (Bernd Pfannkuche) par ekspozīciju teic: “Šeit mēs redzam plašu dažādu skulptūru, sienas objektu un instalāciju klāstu, kas šķērsgriezumā parāda mūsdienu izpratni par keramiku. Cilvēki cenšas mūsdienu noskaņās attīstīt iepriekš nedaudz ieskicēto atšķirību starp laicīgo un reliģisko mākslu. Daži priekšmeti šķiet piederīgi pie dizaina vai lietišķās keramikas jomai, citi iederas progresīvu eksperimentu sfērā, ļaujot skatītājam nojaust, kur šis ceļojums viņu aizvedīs vai arī kurā posmā eksperimentu pārtrauks pārdomas. Tad mēs ieraugām stāstījuma nolūka fragmentus, kas rada citas metaforiskas attiecības: gleznu, kas harmoniski saplūst ar objekta formu, no skulptūras aizgūtas galvas, bistes un figūras, darbus, kas pārsniedz sienas robežas un pārņem visu telpu, tuvodamies mums, uzvedinādami uz bezgalību, abstraktas telpas izjūtu. Pretstatā tiem ir trausli, caurspīdīgi objekti, kas ataino trauka acīmredzamāko atveidu, un, visbeidzot, lielformāta instalācijas, kas mūs pārsteidz ne tikai ar savu izmēru, bet liek mums tās vērot vēl rūpīgāk, īpašu uzmanību pievēršot detaļām… Un vēl ir arī klusi objekti, kas savaldzina skatītāju ar savu skaidrības un izteiksmīguma spēku, uzburdami pārdomu un meditācijas atmosfēru”.

Izstādes iekārtojuma autori – Valentīns Petjko un Māris Čačka.

Intro zāle

No baroka līdz mūsdienām

07.04.-18.06.2017.

Kas ir kopīgs Rīgas Porcelāna rūpnīcai Latvijā 20. gadsimtā un “Kahla” Porcelāna fabrikai Vācijā? J. Jakša tirdzniecības namam Rīgā 19. gadsimtā un uzņēmumam “TC Brown-Westhead, Moore & Co” Lielbritānijā? Bīronu dzimtai 18. gadsimtā un Karaliskajai porcelāna manufaktūrai Berlīnē? Tas ir porcelāns.

Priekšmeti, kas ir izgatavoti no porcelāna, māla, fajansa un citiem keramiskajiem materiāliem ļauj iepazīties ar cilvēku ikdienu un godiem vairāku gadsimtu garumā, izsekot izmaiņām priekšstatos par skaisto un lietderīgo Eiropā laikposmā no 17. gadsimta līdz pat mūsdienām. Ejot roku rokā ar laiku, porcelānā ir saglabājušās formas, kas liecina par sava laika aktualitātēm, piemēram, aizjūru ceļojumiem, no kuriem mājup tika vestas kafijas un kakao pupiņas. Šodien tik ikdienišķais dzēriens savā laikā tika servēts ekskluzīvi tam radītās trauku formās – kakao un kafijas servīzēs. Tāpat ir arī virkne priekšmetu tipu, kas mūsdienās vairs nav aktuāli un liecina nu jau par seniem laikiem un tajos dzīvojušo ļaužu ieradumiem. Kultūrvēsturiskie aspekti savijas ar Eiropas zemju politisko vēsturi – impērijām un to krišanu, dažādu reliģiju un ideoloģiju dominanci noteiktos reģionos dažādos laikos.

Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” ļauj iepazīties ar Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Serbijas, Slovēnijas, Čehijas, Latvijas un Igaunijas mākslas un dizaina vēsturi porcelānā, aicinot ieraudzīt gan īpašo, katram reģionam raksturīgo, gan arī vilkt paralēles un rast kopīgo.

Izstādes galvenais kurators ir Starptautiskais keramikas muzejs Faencā (Itālijā). Tās radīšanā ir piedalījušies vēl astoņi ar keramiku, lietišķo mākslu, dizainu un vēsturi saistīti Eiropas valstu muzeji: Prāgas Dekoratīvās mākslas muzejs (Čehija), Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs (Tallina, Igaunija), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs (Latvija), Keramikas muzejs un mākslas galerija (Stoka pie Trentas, Lielbritānija), Lietišķās mākslas muzejs (Belgrada, Serbija), Slovēnijas Nacionālais mākslas muzejs (Ļubļana, Slovēnija), Nacionālais keramikas un lietišķās mākslas muzejs “González Martí” (Valensija, Spānija), Porcelānikons – Valsts Porcelāna muzejs (Hoenberga pie Egeras/Zelba, Vācija).

Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” no 2015. gada ir bijusi skatāma sešās valstīs: Serbijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā un Igaunijā. Rīga ir noslēdzošā tās eksponēšanas vieta, un līdz ar Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetiem tajā kā īpaša vērtība ir iekļauts porcelāns no Rundāles pils muzeja kolekcijas.

Rīgas Porcelāna muzejs ir partneris Eiropas Savienības programmas „Radošā Eiropa”, apakšprogrammas „Kultūra” projektā „Keramika un tās dimensijas” (Ceramics and its Dimensions), kura ietvaros norisinās  izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā”. Izstāde tapusi ar Eiropas Savienības, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Rīgas Domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.