Kontakti

Intro zāle

Rīgas pieraksts dzejā

08.09.-30.09.2018.

Izstādē “Rīgas pieraksts dzejā” pilsētas maršrutus ieskicē laikmeta un poētikas pieraksti no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, sasaistot dzejas vēsturi ar Rīgas ikdienas epizodēm no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Dažādo laikmetu dzejnieku darbos Rīga atklājas kā teritorija ar sarežģītu pagātni un plašu kultūrvēsturisku kontekstu. Vēstures līkloči, dzejnieku likteņi un attiecības ar laikabiedriem kļūst par daļu no galvaspilsētas, Latvijas kultūras dzīves centra motīvu.

“Rīgas pieraksts dzejā” ir asociatīvs ceļojums pilsētas vēsturē, izceļot četrus laika nogriežņus, kuros veidojās un attīstījās Latvijas valsts un jaunas mākslas tendences. Tas viss apskatāms četrās izstādes daļās, kas katra reprezentē pilsētu noteiktā vēstures periodā un atklāj kādu to redzējuši, un savā dzejā pierakstījuši, spilgtākie katra posma dzejas pārstāvji.

Savas pieturas izstādes maršrutā iezīmēs arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstrgupa “Orbīta”, kas veidojuši interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku darbiem. “Orbīta” savā audio-mehāniskajā objektā “piešķīrusi balsi” pazīstamākajam Rīgas apdzejotājam Aleksandram Čakam, savukārt Anna Salmane iedvesmojusies no savulaik aizliegtā Vizmas Belševicas dzejoļa “Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga” un Gunara Saliņa “Apmežosim Ņujorku” dzejas rindām. Viņa veidojusi personīgās izjūtās un pārdomās balstītus darbus par to, kā padomju laika cenzūras noskaņa pārmantota mūsdienu paaudzēs, kā arī par ilgām pēc dzimtās pilsētas – Rīgas.

Izstādes laikā būs iespēja iepazīties arī ar jauniem Rīgai veltītiem tekstiem, kā arī dzirdēt autoru lasījumus.

Izstādes “Rīgas pieraksts dzejā” veidotāji: Rakstniecības un Mūzikas muzeja eksperti Ieva Āva (“Pilsēta kā nenovēršama ideja”), Anita Smeltere (“Elektrizētā Rīga”), Krista Anna Belševica (“Sagūstītā Rīga”) un Marians Rižijs (“Slengs pilsētas ielās”), scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš.

Izstādes atbalstītāji: Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.