Izstādē vienkopus būs aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Tomēr tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis. Ekspozīcija tautas lietišķās mākslas žanrus aicina uzlūkot kā kompleksa dzīvesveida un zināšanu sistēmas dažādas šķautnes.

Zināšanas ir viens no centrālajiem izstādes motīviem. Visās tautas lietišķās mākslas jomās ir nepieciešama precizitāte, ko mūsdienu skatītājs ne vienmēr novērtē. Lai izgatavotu izcilu kokli, piena krūzi vai segu, meistaram labi jāpazīst dabas materiāli, jāredz to iespējas. Tās ir zināšanas, kas izkoptas paaužu paaudzēs un ir nododamas tālāk. Jaunrade veidojas kā organiska tradīcijas sastāvdaļa – tā balstās nevis tradīcijas noliegumā, bet gan papildināšanā un interpretācijā. Tautas mākslas meistaram jābūt radošam zināmu noteikumu ietvaros. Izstāde “Radītprieks” cenšas izcelt un parādīt palielinājumā šīs dimensijas, kas cilvēkam, kurš tautas mākslu lieto, nevis rada, var paslīdēt garām nepamanītas.

Izstādes laikā taps tautas mākslas meistaru veltījums mūsu valsts jubilejā, pavisam ikdienišķs sadzīves priekšmets – grīdas celiņš. To Tautas lietišķās mākslas studijas “Rīdze”vadītāja un audēja Māra Maniņa virsvadībā veidos vairāki desmiti audēju no dažādiem Latvijas novadiem. Tas tiks darināts tradicionālajā un Latvijā plaši izmantotajā rožceliņa aušanas tehnikā. Katrs audējs Simtgades celiņā ieaudīs savu krāsu, joslu, rakstu – savu vēlējumu Latvijai.

Izstādes dalībnieki ir Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju meistari un individuāli strādājošie meistari.

Izstādi organizē Latvijas Nacionālaiskultūras centrs sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”. To veidojusi “Dd studio”radošā komanda: Jānis Mitrēvics, Miks Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Ilze Zigerte, Artis Svece. Pateicamies par sadarbību: Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Limbažu muzejam un “Samsung”.